Mūs ķer uz muļķi! Ātrais kredīts – ne vienmēr jāatdod!

Labs un interesants raksts par parādu noilgumu.

«Smagiem noziegumiem ir noilgums, bet pirms daudziem gadiem paņemtam ātrajam kredītam nav?!» jautā TVNET lasītāja Sarmīte. Parādu piedziņas kompānija viņai pieprasīja atdot pirms daudziem gadiem paņemtu kredītu ar nokavējuma procentiem, lai gan kredīta izsniedzējs šo gadu laikā nebija veicis likumā paredzētās darbības, lai naudu atgūtu. «Ķer uz muļķi, cerot, ka cilvēks nobīsies un samaksās,» paskaidro Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
2010. gadā, laikā, kad valstī vēl bija krīze, Sarmītei nācās mainīt dzīvesvietu. Viņa izmantoja ātrā kredīta piedāvājumu un aizņēmās 100 latus. «Es zinu, ka tas ir slikti, bet, atklāti sakot, tobrīd manā dzīvē bija tik daudz smagu notikumu, ka par aizņēmumu vienkārši aizmirsu. Ja viņi man būtu piezvanījuši un atgādinājuši, es noteikti atdotu parādu,» stāsta Sarmīte. Gāja laiks, bet neviens viņai par parādu neatgādināja.
2017. gada beigās, tieši pirms Ziemassvētkiem, Sarmīte no parādu piedziņas kompānijas saņēma draudīgu īsziņu: «Informējam, ka pret Jums ir uzsākts piedziņas process. Nekavējoties samaksājiet 234 eiro.»
Sarmīte burtiski salēcās, parādīja īsziņu kolēģei, kas izteica versiju, ka tas ir feiks, un ieteica nekādā gadījumā nepārskaitīt naudu norādītajā kontā.
Sarmīte jau prātoja, vai nevajadzētu vērsties policijā, kad viņai atzvanīja no īsziņā norādītā telefona, kuru sazvanīt viņai nebija izdevies. Zvanītāja stādījās priekšā kā parādu piedziņas kompānijas darbiniece un laipni paskaidroja, ka Sarmītei ir vecs parāds, kas būtu jānokārto.
Sākumā Sarmīte tam nespēja noticēt, bet, kad mājās jau nomierinājusies pārbaudīja vecos e-pastus un bankas konta arhīvu, saprata, ka patiesi palikusi parādā. «Sajūta bija nepatīkama.
Ziemassvētku laiks un negaidīts robs budžetā. Jutos vainīga.
Tomēr ilgi neprātoju un prasīto summu pārskaitīju. Ar to arī viss beidzās. Tikai vēlāk attapos – kā tad tā, pat slepkavībām mēdz būt noilgums, bet vecu parādu un vēl ar procentiem var pieprasīt jebkurā brīdī. Kur viņi bija agrāk?» Sarmīti intuīcija nepievīla – viņu «noķēra uz muļķi». Ņemot vērā, ka kredīta devējs nebija pārtraucis noilgumu, pēc tik daudziem gadiem tas nevarēja pieprasīt, lai parāds tiktu atdots.

Komerclikums nosaka, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Respektīvi, kreditoram ir jāievēro noilguma termiņa iestāšanās kontekstā ar Komerclikuma 406.pantu. Ja rodas domstarpības par iespējamu noilguma termiņa iestāšanos, tad kreditoram ir jāpierāda, ka tas ir ticis pārtraukts – proti, vismaz reizi triju gadu periodā ir veiktas darbības, kas pārtrauc noilgumu. Piemēram, nosūtīta ierakstīta atgādinājuma vēstule par parāda esamību.
Telefona zvans vai e-pasta sarakste neskaitās.
Savukārt Civillikuma 1895. pants nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā, kas nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Raksta oriģināls – http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/787225-mus_ker_uz_mulki_atrais_kredits_ne_vienmer_jaatdod

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.