Parāda noilgums

Mēģināšu ieviest skaidrību parādniekiem par parāda noilgumu. Tas nebūs diplomēta jurista viedoklis, bet mans personīgais viedoklis, ar atsaucēm uz likumiem.

Tātad te izskatīšu gadījumus, kas piemērojami situācijās, kad parāds ir radies darījumos starp komersantu un privātpersonu, kas ir arī izplatītākais parādu rašanās veids privātpersonām. t.i. parāds radies no komercdarījuma.

Te Komerclikuma 406.pants skaidri nosaka:

406.pants. Noilgums
No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Tātad dzīvē, ja vien kāda no pusēm noilgumu nav pārtraukusi, vai nav piemērojams cits noilguma veids, un pēdējā vēstule ir senāka par trīs gadiem, tad parāds uzskatāms par noilgušu, kas nozīme ka to var vienkārši neatdot, neskatoties uz to ka parādu piedzinēji mēģinās (un viņi noteikti mēģinās) piedzīt un ieskaidrot ka noilgums nevarot būt iestājies. ( Jāņem vērā, ka Komerclikuma 406. pantā minētais trīs gadu noilguma termiņš piemērojams no 2010. gada 1.  janvāra slēgtajiem darījumiem.

Nākamais par noilguma pārtraukšanu. Parādnieks var pārtraukt noilgumu veicot kādu maksājumu saistībā ar attiecīgo parādu. Mans viedoklis ir, ka kreditors noilgumu var pārtraukt TIKAI ar ierakstītu vēstuli. Kādēļ ierakstītu? Tādēļ ka tikai šādā veidā kreditors Tiesā var pierādīt ka tiešām ir sūtījis parādniekam atgādinājumu vai tml.
Un nekādi e-pasti vai telefona zvani nekādā veidā nevar tikt traktēti kā sūtījumi, kas pārtrauc noilgumu.
Te papildus varētu pameklēt kāda ir Tiesu prakse šajā jautājumā.

Vēl izrādās ir tāds Paziņošanas likums, lai gan nezinu vai šo likumu var piemērot arī komercdarījumos, jo pamatā likums domāts “iestādes” saziņai ar personām. (Šo tomēr nevar piemērot, kā pareizi norādījis paus savā vēstulē, ko citēju raksta beigās)

Finālā iesaku izlasīt šo rakstu – https://lvportals.lv/skaidrojumi/294608-kad-iestajas-paradsaistibu-noilgums-2018 , kur galvenā doma saskan ar manu viedokli, bet tas jau ir jurista viedoklis ar atsaucēm uz dažādiem likumiem.

P.S.

Šis rakstiņš tapa pēc sarakstes ar paus konsults, kuri grib atgūt 2016.gada janvārī radušos LMT parādu 40e. Aizrakstīju viņiem, ka uzskatu, ka ir iestājies noilgums, un atsaucos arī uz to Paziņošanas likumu. Un saņēmu tādu nopietnu atbildi:

Vēršam uzmanību uz Paziņošanas likuma 1.panta pirmo daļu, no kura izriet, ka šā likuma mērķis ir regulēt publiski tiesiskās attiecības jeb attiecības starp valsti un personu. Tiesiskās attiecības starp parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un parādnieku nav uzskatāmas par publiski tiesiskām, bet gan par privātām tiesiskām attiecībām, jo abas puses ir privāto tiesību subjekti. Izrietoši, Paziņošanas likuma normas nav attiecināmas uz konkrēto situāciju.

Parādu ārpustiesas atgūšanas process galvenokārt, bet ne tikai, tiek īstenots saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kas uzskatāms par speciālo likumu. Paziņojums par parāda esamību tiek nosūtīts saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.panta pirmo daļu. Normatīvais regulējums nenosaka, ka paziņojums parādniekam jānosūta vienīgi ierakstītā pasta sūtījumā.
Arī Civillikuma 1905. pants nenosaka kādā veidā nosūtāms paziņojums parādniekam.

Tiesību zinātņu doktors K. Torgāns savā grāmatā ,,Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p)” norāda, ka atgādinājums var būt vēstules, faksa vai telegrammas veidā, kā arī izteikt mutvārdos.

Ņemot vērā minēto, no normatīvā regulējuma neizriet pienākums informāciju par parādsaistībām Jums nosūtīt vienīgi ierakstītā pasta sūtījumā.

Atbildot uz Jūsu minēto par Tiesu praksi, kas norāda, ka sūtījuma nosūtīšanas faktu var pierādīt tikai ar ierakstītas vēstules pasakni, aicinām apskatīt, piemēram, Zemgales apgabaltiesas 05.09.2017. Spriedumu Lietā Nr.CA-0381-17/10 un Zemgales apgabaltiesas 18.09.2017. Spriedumu Lietā Nr. CA-0462-17/10, no kuriem izriet, ka paziņojumus parādniekam var nosūtīt arī, piemēram, izmantojot starpniekus. Kā arī – nav pamata apšaubīt, ka starpnieki nodotos sūtījumus ir nodevuši tālāk pasta komersantam.

Ņemot vērā minēto, aicinām nekavējoties sazināties, lai vienotos par parāda apmaksas kārtību.

uz ko atbildēju īsi:

Lūdzu nesūtīt man vairs informāciju un prasījumus attiecībā par šo parādu! Ja uzskatāt ka noilgums nav iestājies, tad lūdzu vēršaties Tiesā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.