Privātā maksātnespēja un Tiesu izpildītāja arestētas uzņēmuma daļas.

Kā jau rakstīju, man pieder vairāku uzņēmumu daļas un katrā uzņēmumā man pieder 100% daļu. Uzņēmumi ir nestrādājoši, bez jebkāda apgrozījuma, peļņas un pat bez bankas kontiem – tos laicīgi slēdzu, lai neveidotos liekas izmaksas par kontu apkalpošanu utml. Dēļ maniem privātajiem parādiem Tiesu izpildītāji Uzņēmumu reģistrā ir uzlikuši liegumu šo uzņēmumu daļām – tās nevaru ne palielināt, ne samazināt, ne mainīt, pārdot utml. Un no šīs lietas man drusku bail, jo nav skaidrs kāda te ir prakse un kārtība. Teorētiski saprotu ka Maksātnespējas administrators vēlēsies šīs daļas pārdot izsolē. bet manī ir klusa pārliecība, ka te nekas prātīgs nesanāks, jo nevienam uzņēmumam sen jau nekas vairs nepieder. Piebildīšu ka īsti nekas izņemot biroja tehniku, mēbelēm utml. nevērtīgu drazu nav piederējis. Vienīgi divas automašīnas, bet tās jau ļoti sen ir pārdotas(t.i. vairāk kā pirms 3 gadiem).

Internetā atradu prātīgu skaidrojumu šādai situācija – Maksātnespējas administrācijas atbilde uz kādu sūdzību.

Lietas apstākļi

Ar tiesas 2011.gada 11.janvāra spriedumu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Ieraksts par fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanu maksātnespējas reģistrā izdarīts 2011.gada 13.janvārī.

Maksātnespējīgā fiziskā persona (sūdzības iesniedzējs) norāda, ka nav pabeigta bankrota procedūra, lai gan no maksātnespējas procesa uzsākšanas brīža ir pagājuši 16 mēneši. Fiziskā persona norāda, ka administrators neievēro Maksātnespējas likuma 6.pantā minēto apgrozības principu.

 

Maksātnespējas administrācijas secinājumi

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26.panta otro daļu administratoram ir pienākums nodrošināt efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespējas likuma 5.pants noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram saskaņā ar Maksātnespējas likuma 137.pantu ir pienākums veikt Maksātnespējas likumā noteiktās darbības. Piemēram, viena no pienākumu uzliekošajām darbībām – apzināt parādnieka mantu un saistības.

Fiziskas personas maksātnespējas process sastāv secīgi no divām procedūrām: 1) bankrota procedūras, kuras ietvaros tiek pārdota parādnieka manta un no pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem tiek apmierināti kreditoru prasījumi; 2) saistību dzēšanas procedūras, kuras ietvaros labticīgajiem parādniekiem tiek dota iespēja dzēst pēc bankrota procedūras atlikušo parāda summu, sedzot vismaz daļu no šīs summas, veicot maksājumus saviem kreditoriem no regulārajiem ienākumiem.

Par parādnieka mantu Maksātnespējas likuma izpratnē atzīstama šāda manta: 1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi; 2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu; 3) saskaņā ar Maksātnespējas likuma 93 .pantu atgūtā manta; 4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā; 5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta (Maksātnespējas likuma 92.panta pirmā daļa).

Maksātnespējas likuma 146.panta pirmā daļa noteic, ka parādnieka mantas pārdošanai administrators izstrādā parādnieka mantas pārdošanas plānu (113.pants), ņemot vērā šā likuma 111. un 148.panta noteikumus. Attiecīgi Maksātnespējas likuma 111.pants regulē parādnieka mantas pārdošanu. Konkrēti šā panta sestā daļa noteic, ka visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Ar kreditoru sapulces piekrišanu neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu var pagarināt. Savukārt, ja parādniekam nav mantas, administrators sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 112.pantu un atbilstoši Maksātnespējas likuma 149.pantam, pabeidz bankrota procedūru.

Administrators paskaidrojumos norāda, ka fiziskai personai vienīgā manta ir 75 kapitāldaļas SIA ,,X”, kuras administrators piedāvājis iegādāties SIA ,,X” līdzīpašniekam, bet ir saņemts atteikums. Kā arī administrators paskaidrojumu papildinājumos norāda, ka SIA ,,X” neveic saimniecisko darbību, līdz ar to nav iespējams noteikt lielāku vērtību par LVL 0.00.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta ,,Maksātnespējas likums” anotācijai fiziskās personas maksātnespējas procesam jānodrošina, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ kļuvušas maksātnespējīgas, tiek dota ,,otrā iespēja” uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi. Turklāt, ja bankrota procedūras laikā administratoram ir pienākums pārvērst naudas līdzekļos parādniekam piederošos īpašumus un mantu, kuru iespējams realizēt, un apmierināt kreditoru prasījumus, tad saistību dzēšanas procedūra ir vērsta uz atlikušo kreditoru prasījumu apmierināšanu un saistību dzēšanu, ja parādnieks bijis labticīgs. Tātad tieši saistību dzēšanas procedūra sniedz parādniekam jau minēto ,,otro iespēju” – bankrota procedūras ietvaros nesegto prasījumu dzēšanu un maksātspējīgas dzīves uzsākšanu. Jo ilgāk tiek novilcināta bankrota procedūras pabeigšana, jo attiecīgi ilgāk fiziskajai personai liegta pieeja saistību dzēšanas procedūrai.

Norādāms, ka likumdevējs kā saistību dzēšanas procedūras ierobežojumus paredzējis apstākļus, kas norāda uz parādnieka nelabticīgu pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa vai tā laikā, tātad apstākļi, kas nav atkarīgi no parādnieka gribas – piemēram, neiespējamība realizēt kādu no parādniekam piederošām mantām, nevar būt par šķērsli turpmākai efektīvai maksātnespējas procesa norisei, tas ir. saistību dzēšanas procedūras piemērošanai.

Attiecīgi ieguvums, ko, iespējams, nākotnē varētu saņemt no parādniekam piederošo kapitāldaļu pārdošanas, nav samērojams ar ierobežojumu fiziskajai personai uzsākt saistību dzēšanas procedūru un saņemt likumdevēja paredzēto ,,otro iespēju” maksātspējīgas dzīves uzsākšanai kā pilnvērtīgam civiltiesiskās apgrozības subjektam.

Ņemot vērā augstāk minēto, fiziskās personas maksātnespējas procesā, lai tiktu ievērots likumdevēja noteiktais fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis, proti, ,.otrās iespējas” sniegšana maksātnespējīgai fiziskajai personai, bankrota procedūra ir pabeidzama un, ja nav konstatējami ierobežojumi, uzsākama saistību dzēšanas procedūra.

No administratora iecelšanas par fiziskās personas maksātnespējas procesa administratoru ir pagājuši 14 mēneši. Šajā laika posmā administrators, apzinot fiziskās personas mantu, ir konstatējis, ka fiziskai personai nepieder nedz nekustama, nedz kustama manta, izņemot 75 kapitāldaļas SIA ,,X”, kuras nav iespējams pārdot.

Attiecīgi, ņemot vērā to, ka fiziskai personai piederošo kapitāldaļu pārdošana nav iespējama, administratoram bankrota procedūras 14 mēnešu ietvaros bija ne tikai pienākums, bet arī iespēja informēt fiziskās personas kreditorus par izveidojušos situāciju un ierosināt bankrota procedūras pabeigšanu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 149.panta pirmo daļu administrators nosūta paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu kreditoriem un parādniekam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad pabeigta parādnieka mantas pārdošana.

Civilprocesa likuma 363.30panta otrajā daļā noteikts, ka pieteikumā par bankrota procedūras pabeigšanu administrators norāda [..] bankrota procedūras pabeigšanas pamatu.

Norādām, ka Maksātnespējas administrācija kritiski vērtē administratora rīcību, ka bankrota procedūras 14 mēnešu ietvaros, administrators, nevarēdams pārdot vienīgo fiziskai personai piederošo kustamo mantu, tas ir 75 kapitāldaļas, neinformēja kreditorus par izveidojušos situāciju un neierosināja bankrota procedūras pabeigšanu, tādējādi nenodrošinot efektīvu Fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Izvērtējot Maksātnespējas administrācijas rīcībā esošo informāciju un to pamatojošos dokumentus, Maksātnespējas administrācija secina, ka ir pamats atzīt tiesību normu pārkāpumus administratora rīcībā, jo nav pieļaujama situācija, ka bankrota procedūras 14 mēnešu ietvaros, mantas realizācijas neiespējamības gadījumā, nav pabeigta bankrota procedūra.

Maksātnespējas likuma 174.panta otrās daļas 7.punkts deleģē Maksātnespējas administrācijai tiesības uzlikt administratoram tiesisko pienākumu. Izvērtējot piešķirto tiesību izmantošanas iespējamību, Maksātnespējas administrācija secina, ka administratoram ir jāuzliek tiesiskais pienākums pabeigt fiziskās personas bankrota procedūru.

18.06.2012.lēmums Nr.1-09/150

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.